sanervozēt
sanervozēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
Piemēri..patrāpās slikts, neobjektīvs tiesnesis, viņš saērcina, sanervozē sportistus, un nekāda labā spēle vairs neiznāk.
2.intrans. Sanervozēties.
Piemēri..saimniecības vadītājs nolikās gultā ar infarktu. Pārpūlējies, sanervozējis.
Avoti: 7-1. sējums