sanervozēt
sanervozēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
Piemēri..patrāpās slikts, neobjektīvs tiesnesis, viņš saērcina, sanervozē sportistus, un nekāda labā spēle vairs neiznāk.
- ..patrāpās slikts, neobjektīvs tiesnesis, viņš saērcina, sanervozē sportistus, un nekāda labā spēle vairs neiznāk.
- ..iedomāju, ka tāda negaidīta lugas autora parādīšanās varētu lieki sanervozēt izrādes dalībniekus..
- Sāncenšu tālie lēcieni manāmi sanervozēja mūsu Anitu..
2.intrans. Sanervozēties.
Piemēri..saimniecības vadītājs nolikās gultā ar infarktu. Pārpūlējies, sanervozējis.
- ..saimniecības vadītājs nolikās gultā ar infarktu. Pārpūlējies, sanervozējis.
- Zem sirds nejauka, velkoša sāpe. Tā vienmēr, ja pārgurst un sanervozē par daudz.
Avoti: 7-1. sējums