sapīkt
sapīkt -pīkstu, -pīksti, -pīkst, pag. -pīku; intrans.
Kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam.
PiemēriViņa nejaudāja ar visu tikt galā.. un sapīka. Viņai gribējās uz kādu sakliegt, izgāzt īgnumu, dusmas, bet neviena nebija.
- Viņa nejaudāja ar visu tikt galā.. un sapīka. Viņai gribējās uz kādu sakliegt, izgāzt īgnumu, dusmas, bet neviena nebija.
- Vilma ar kaut ko bija neapmierināta, viņa ar lielu troksni nosvieda uz galda grāmatu un sapīkusi sāka staigāt pa istabu.
- Pirmais brigadieris, pie kura Arvīds nokļuva, uzmeta viņam sapīkušu skatienu..
Avoti: 7-1. sējums