Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saplosīt
saplosīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriBija man te vates sega, bet tinis, nolāpītais zvērs, saplosījis skrandās.
1.1.Saārdīt (zemi).
PiemēriVācieši skrēja pa granātu un mīnu saplosīto, sniegoto lauku.
1.2.Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
PiemēriBrāzmas nāk no jūras, dzīdamās saplosītus mākoņus, kas palaikam aizsedz mēnesi..
2.Plosot savainot, arī sakropļot. Plosot nonāvēt.
PiemēriVienam no zēniem suns pamatīgi saplosījis kāju..
2.1.Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) — par ko asu, smailu.
PiemēriAk, vai viņa pati nespēka naidā nebija kādreiz savas rokas saplosījusi asiņainas gar muižas dzelzs treliņiem..
Avoti: 7-1. sējums