saposmotība
saposmotība -as, s.; parasti vsk.; ģeol.
Vispārināta īpašība → saposmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTīrumu sadrumstalotība un pļavu un ganību sarežģītā konfigurācija reljefa saposmotības dēļ nesekmē mehanizācijas efektivitātes kāpinājumu.
Avoti: 7-1. sējums