sapostīt
sapostīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
PiemēriSapostīt tiltu.
- Sapostīt tiltu.
- Sapostīt mežu.
- Sapostīt ceļu.
- Nedēļu pēc Rīgas atbrīvošanas pa Daugavpils šoseju iebraucam sapostītajā pilsētā.
- ..ūdens izskalojis piebraucamos ceļus, dambjus, aizrāvis dzirnavu ratus un sapostījis ēkas.
- Kādā jaukā aprīļa pievakarē Miks atkal līkņāja gar sapostīto [puķu] dobi.
- pārn. Vai viņa jūt sirdsapziņas ēdas, ka sapostījusi dēla laimi?
1.1.pārn. Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu).
PiemēriUn Elmārs palika dzīvs, bet par kādu cenu! Viņa dzīve bija sapostīta līdz mūža galam: jaukais, apdāvinātais zēns kļuva plānprātiņš..
- Un Elmārs palika dzīvs, bet par kādu cenu! Viņa dzīve bija sapostīta līdz mūža galam: jaukais, apdāvinātais zēns kļuva plānprātiņš..
- Diena ir sapostīta. Katrreiz, kad sanāku ar kādu audzēkni konfliktā, man nav miera.
Avoti: 7-1. sējums