sareibt
sareibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu; intrans.
Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
PiemēriTēvs nāca mājās sareibis: dažreiz varēja to no tam redzēt, ka tēvs nevarēja stingri uz kājām nostāvēt..
- Tēvs nāca mājās sareibis: dažreiz varēja to no tam redzēt, ka tēvs nevarēja stingri uz kājām nostāvēt..
- Viņi paņem pa glāzei vīna, pa porcijai kotlešu un labu laiku pakavējas. Viņi negrib vai nedrīkst sareibt..
- Uz ielas sareibst galva, Nora dažas reizes dziļi ieelpo, lēni soļo līdz pieturai.
- pārn. Viņš bija jaunības spēka sareibis..
Avoti: 7-1. sējums