sarepēt
sarepēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; parasti divd. formā: sarepējis.
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
PiemēriJēkabs, zobus sakodis, trīs mēnešus Pāles mežos zāģēja, skaldīja un krāva. Viņa rokas bija vienās tulznās un vātīs, sarepējušas un sveķiem pārklātas.
- Jēkabs, zobus sakodis, trīs mēnešus Pāles mežos zāģēja, skaldīja un krāva. Viņa rokas bija vienās tulznās un vātīs, sarepējušas un sveķiem pārklātas.
- Nepiederu pie tiem, kas uzskata, ka sasprēgājušas un sarepējušas rokas lauku sievietei ir gandrīz vai par godu.
- Vēl tās jūras sāļumu nes līdz, Rokas sarepējušās un melnās.
1.1.Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
PiemēriPirmā mūsu apstāšanās vieta bija ezera ielokā netālu no skolas, pie vecas, sarepējušas priedes.
- Pirmā mūsu apstāšanās vieta bija ezera ielokā netālu no skolas, pie vecas, sarepējušas priedes.
- Sarepējusī miza, kas no visām pusēm ieskāva koka dobumu, pēkšņi atdalījās ar visu [kokā kāpēju] jāņabērnu..
2.pareti Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
PiemēriVāts jau sarepējusi.
- Vāts jau sarepējusi.
Avoti: 7-1. sējums