saritēt
saritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
Piemēri..ar plaukstas virspusi viņš noslauka spoguli - pilieni sablīvējas, sarit vienkopus ūdens straumītē..
- ..ar plaukstas virspusi viņš noslauka spoguli - pilieni sablīvējas, sarit vienkopus ūdens straumītē..
- ..sijāja rudenīgs lietus; .. sīkie pilieni, pa zaru zariem saritējuši smagās lāsēs, pilēja sūnās..
- pārn. Daudzi ceļi sarit Maskavā no visām debess pusēm..
Avoti: 7-1. sējums