saritināties
saritināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → saritināt. Tikt saritinātam.
PiemēriBuksēdamas saritinās papīra malas, nu tas ir vairs tikai parasts, zaļš rullis.
2.Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
PiemēriNovilcis puszābakus un nolicis tos sev pagalvī, viņš saritinās uz izkaltušajām skujām un ātri aizmieg.
Stabili vārdu savienojumiSaritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā.
Avoti: 7-1. sējums