saritināties
saritināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → saritināt. Tikt saritinātam.
PiemēriBuksēdamas saritinās papīra malas, nu tas ir vairs tikai parasts, zaļš rullis.
- Buksēdamas saritinās papīra malas, nu tas ir vairs tikai parasts, zaļš rullis.
- Daudzreiz jaunās [hiacinšu] lapas vienpusēji dzeltē, saritinās.
- ..naudaszīmes bija saritinājušās kopā un salipušas..
2.Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
PiemēriNovilcis puszābakus un nolicis tos sev pagalvī, viņš saritinās uz izkaltušajām skujām un ātri aizmieg.
- Novilcis puszābakus un nolicis tos sev pagalvī, viņš saritinās uz izkaltušajām skujām un ātri aizmieg.
- Aigars saritinājās uz [laivas] pakaļējā sēdekļa..
- Sātans [suns] saritinājās pie sava saimnieka kājām un arī snauda..
- ..Ozolam radās dīvaina sajūta - kā bērnībā, ieraugot odzi, kas saritinājusies guļ akmeņu čupā un, galvu izslējusi, šņāc..
Stabili vārdu savienojumiSaritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā.
- Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā idioma — Izveidot loku, apli, spirāli.
- Saritināties (arī savilkties) kliņģerī sar. — Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Saritināties (retāk savilkties) kamolā idioma — Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Avoti: 7-1. sējums