Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarkankvēle
sarkankvēle -es, s.; parasti vsk.
Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
PiemēriŠādam tēraudam ir pašrūdīšanās spējas, un tas nezaudē savu cietību pat tad, ja sasniedz sarkankvēli.
  • Šādam tēraudam ir pašrūdīšanās spējas, un tas nezaudē savu cietību pat tad, ja sasniedz sarkankvēli.
  • Lai norūdītu pārāk mīkstu āķi, to nokarsē līdz sarkankvēlei un tūlīt iegremdē trauciņā ar mašīneļļu.
  • ..viņš izmazgāja jau lietoto apkaklīti un paris minūtēs izžāvēja pie sarkankvēlē nokaisušās krāsniņas.
  • pārn. Pirmsjāņu rīts. Saules sarkankvēle Jau sāka baltkvēlē pārtapt.
  • pārn. Politiskās kaislības sakurinātas līdz sarkankvēlei.
Avoti: 7-1. sējums