Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarumbēties
sarumbēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.; med.
Sadzīt (par lauztu kaulu).
PiemēriKauls sarumbējies labi..
Avoti: 7-1. sējums