sasārtis
sasārtis -ušais; s. -usi, -usī
Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku). Tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
PiemēriSalā sasārtis zēns.
- Salā sasārtis zēns.
- Sasārtuši vaigi.
- Lauskis.. sastapās ar Pērkona Mariju, kas izskatījās sasārtusi vai nu no ātra gājiena un marta vēja, vai no satrauktām gaidām..
- ..sasārtušu seju it kā pēc pirts - tāda viņa nostājās istabas vidū.
- Virtuves gaismas atblāzmā vīdēja Zaigas šaurā, sasārtusī sejiņa..
Avoti: 7-1. sējums