sasarkt
sasarkt -sarkstu, -sarksti, -sarkst, pag. -sarku; intrans.
Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
PiemēriSasarkt no dusmām.
- Sasarkt no dusmām.
- Sasarkuši vaigi.
- No raudāšanas sasarkuši plakstiņi.
- ..kantorī iedrāžas Klāva. Izirušiem matiem, sasarkusi. Liekas, ka visu tālo ceļu no universitātes līdz rūpnīcai viņa skrējusi.
- ..viņš sajūt, ka notvīkst, apjūk par savu piesārtumu un sasarkst vēl stiprāk.
- Vilšanās un samulsums skaidri atspoguļojās viņa sasarkušajā sejā.
- «Rokas.. sāk salt.» Viņš sabāza sasarkušās rokas bikšu kabatās.
- pārn. ..lai ieskrienot tepat Bajāru celmājos - varbūt jau zemenes būšot.. sasarkušas.
- pārn. Jau rudens. Apses stāv sasarkušas.
- Iespiedusies istabas stūrī, sakrampējusi rokas un līdz ausu galiem sasarkusi, viņa mulsi skatās UZ viesiem..
Stabili vārdu savienojumi
- Sasarkt (arī nosarkt, piesarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) — Ļoti stipri nosarkt.
Avoti: 7-1. sējums