sasaukties
sasaukties -saucos, -saucies, -saucas, pag. -saucos; refl.
1.Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
PiemēriDurvis uz blakus istabu palika atvērtas, un tā viņi cits ar citu sasaucās, jokojās, apmainījās jaunumiem.
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..tad nāks dzērves, pārslīdēs pāri gaišajam debess jumam un sasaukdamās pazudīs aiz apvāršņa..
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) — parasti par parādībām sabiedrībā.
PiemēriMēs skatāmies sen uzrakstītu lugu, bet tās notikumi tik cieši sasaucas ar šodienu, ka lugas izrādi uztveram kā šodienīgu.
Avoti: 7-1. sējums