sasekšķēt
sasekšķēt parasti 3. pers., -sekšķ, pag. -sekšķēja
sasekšēt retāk; parasti 3. pers., -sēks, pag. -sekšēja; intrans.; parasti divd. formā: sasekšķējis, retāk sasekšējis
Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
PiemēriKur tādas rokas var likt? Pie kāda apģērba gabala? Vienvienīgi pie sasekšķējušā vatenieka..
- Kur tādas rokas var likt? Pie kāda apģērba gabala? Vienvienīgi pie sasekšķējušā vatenieka..
- «Kaut tikai šis [pretinieks] neuzskrējis mums atkal naktī,» domā biedrs, sasekšķējušā autā slaucīdams kājai pirkstus.
- Krāsns nokārta sasekšķējušām zeķēm.
Avoti: 7-1. sējums