saskrotēt
saskrotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
PiemēriAizpērn [medībās] barons Bunduls.. netīšām bija saskrotējis Birnim ādas kažociņu..
- Aizpērn [medībās] barons Bunduls.. netīšām bija saskrotējis Birnim ādas kažociņu..
- pārn. ..agrā pavasarī koku apcēla dzeņi vai melnās dzilnas un stumbru saskrotēja no vienas vietas ar neskaitāmiem caurumiem.
- pārn. «Ē, jūs tur, ātrāk pazūdiet no šīs vietas! Ja neklausīsiet, es izlaidīšu suni ārā, lai tas jums saskrotē ciskas!»
Avoti: 7-1. sējums