saskrāpēt
saskrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās.
PiemēriSaskrāpēt krūmos rokas.
- Saskrāpēt krūmos rokas.
- Kur es esmu nonākusi, iedomājās Rita, kad nolūzis zars saskrāpēja kāju..
- sal. Zēna galva bij kā kaķu saskrāpēta. No vietas tur bij.. līkas svītras.
2.Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
PiemēriSaskrāpēts skapis.
- Saskrāpēts skapis.
- «Redziet - zoles ir saskrāpētas.»
- Ar sausu lupatiņu jānoslauka katrs teleskopiskā makšķerkāta posnis - tur mēdz ieķerties smilšu graudiņi, kas saskrāpē un saēd kātu.
- pārn. «Rudenī ar arklu apvērš velēnu, pavasarī ar ecēšu saskrāpē un kaisa sēklu iekšā.»
Avoti: 7-1. sējums