Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sasliet
sasliet -slienu, -slien, -slien, arī -sleju, -slej, -slej, pag. -sleju; trans.
1.Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
Piemēri..varbūt pie malkas šķūņa, kur stāvus saslieti veci zārdu koki, tiešām kāds stāv?
1.1.Slienot izveidot (ko).
Piemēri..visapkārt - saslieti rudzu stati.
1.2.Uzcelt (kādu, parasti koka, celtni), parasti primitīvi, arī pavirši.
Piemēri..savu būdu Auruciemā saslēja Kaspara vecvectēvs..
2.Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas).
PiemēriSuns saslien ausis.
Stabili vārdu savienojumiSasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu.
2.1.Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
Piemēri..[ārsts] ar nevērīgu kustību paņēma portfeli un, augumu saslējis, izgāja gaitenī.
2.2.Sacelt (parasti apkakli).
Piemēri..no saslietās apkakles tikai sārtais deguntelis laukā... Viņš noloka kažoķeļa aitādas apkakli un pastumj auseni augstāk uz pieies.
2.3.Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
PiemēriSaslējis zirgu stāvus, viņš pagriežas..
Avoti: 7-1. sējums