sasmēķēt
sasmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Uzsmēķēt kopā (vienam ar otru, citam ar citu).
Piemēri..abi vīri sasmēķēja pagalma vidū, pārmija dažus vārdus..
- ..abi vīri sasmēķēja pagalma vidū, pārmija dažus vārdus..
- Pēc azaida vīri kāri sasmēķē..
2.trans. Piesmēķēt (parasti gaisu).
PiemēriKad Rolands ar Ilzīti iegāja istabā, sejā iesitās skābens, sasmēķēts gaiss..
- Kad Rolands ar Ilzīti iegāja istabā, sejā iesitās skābens, sasmēķēts gaiss..
Avoti: 7-1. sējums