Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sasmēķēt
sasmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Uzsmēķēt kopā (vienam ar otru, citam ar citu).
Piemēri..abi vīri sasmēķēja pagalma vidū, pārmija dažus vārdus..
2.trans. Piesmēķēt (parasti gaisu).
PiemēriKad Rolands ar Ilzīti iegāja istabā, sejā iesitās skābens, sasmēķēts gaiss..
Avoti: 7-1. sējums