sasprindzinātība
sasprindzinātība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (muskuļi, muskuļaudi) ir sasprindzināti.
PiemēriGriezēji uzmanīgi un klusi ceļ augšup savas rokas ar.. šķērēm un griež stiepuli noteikti, ar cietu spēku, ko vairo uztraukums un visa stāva sasprindzinātība.
- Griezēji uzmanīgi un klusi ceļ augšup savas rokas ar.. šķērēm un griež stiepuli noteikti, ar cietu spēku, ko vairo uztraukums un visa stāva sasprindzinātība.
2.Vispārināta īpašība → sasprindzināts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
PiemēriSasprindzinātība pirms eksāmena.
- Sasprindzinātība pirms eksāmena.
- Izats strādā neatņemdamies. Bet šī iekšējā sasprindzinātība, kas ir katras gleznas radīšanas procesā, ārēji gandrīz neparādās.
3.Vispārināta īpašība → sasprindzināts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarba sasprindzinātība.
- Darba sasprindzinātība.
- Jau pēdējos mēģinājumos šī aina ritēja ar kādu dīvainu sasprindzinātību.
- Reinis vēl nav atbrīvojies no Diānas tuvuma, viņš vēl neizprot stāvokļa sasprindzinātību..
Avoti: 7-1. sējums