Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sastiķēt
sastiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; sar.
1.trans. Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
PiemēriViņa caurām dienām sēdēja.. pie šujmašīnas. Šuva kleitas un mēteļus.. arī no dažādiem veciem apģērbu gabaliem varēja sastiķēt ko interesantu..
1.1.pārn.; niev. Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
Piemēri..visa «Hugenotu» mūzika sastiķēta no dažādiem pilnīgi pretēja rakstura gabaliņiem, bez stila, bez samēra sajūtas attiecībā uz libreta garumiem..
2.intrans. Samest naudu, parasti kopējai iedzeršanai.
Piemēri«Tu algas dienās gribēji ar mani sastiķēt, bet es atteicos. Tava kāre uz alkoholu auga tādos apmēros, ka sāki aizņemties no citiem..»
2.1.trans.
PiemēriSastiķēt pusstopu.
Avoti: 7-1. sējums