sastāvēt
sastāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
PiemēriCeltne sastāv no vairākām telpām.
- Celtne sastāv no vairākām telpām.
- Pusdienas sastāv no trim ēdieniem.
- Dziesma sastāv no trim pantiem.
- ..strādnieks ieziež rokas ar 5-6 gramiem īpašas masas, kas sastāv no kazeīna, amonjaka, glicerīna un spirta.
- Ēvele sastāv no spala, ēveļnaža un ķīļa naža nostiprināšanai.
1.1.Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
Piemēri..ēdiena gatavošanai.. sieviete, kuras ģimene sastāv no trim četriem cilvēkiem, ik dienas patērē ne mazāk par 2 stundām 30 minūtēm.
- ..ēdiena gatavošanai.. sieviete, kuras ģimene sastāv no trim četriem cilvēkiem, ik dienas patērē ne mazāk par 2 stundām 30 minūtēm.
- ..strādāja divas brigādes, kuras sastāvēja no zviedriem un dažiem igauņiem.
2.Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
Piemēri«Es tiešām nesastāvu nekādā partijā.»
- «Es tiešām nesastāvu nekādā partijā.»
- Kolhozā Amāle nesastāvēja..
3.parasti divd. formā: sastāvējis. Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
PiemēriVisapkārt dvakoja pēc pūstošām zālēm un sastāvējuša ūdens.
- Visapkārt dvakoja pēc pūstošām zālēm un sastāvējuša ūdens.
- Mājas bija sastāvējis gaiss un klusums... Valda attaisīja Visus logus..
4.reti Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
Piemēri«Bija jau gan meklēšana, spīdzināšana. Divi nedēļas sastāvēja šur tur ap Mežmalniekiem vakts [sardze].»
- «Bija jau gan meklēšana, spīdzināšana. Divi nedēļas sastāvēja šur tur ap Mežmalniekiem vakts [sardze].»
4.1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
PiemēriSiera ritenis apcirknī nereti līdz pašai sveču dienai sastāvēja.
- Siera ritenis apcirknī nereti līdz pašai sveču dienai sastāvēja.
Avoti: 7-1. sējums