sastāvēt
sastāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
PiemēriCeltne sastāv no vairākām telpām.
1.1.Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
Piemēri..ēdiena gatavošanai.. sieviete, kuras ģimene sastāv no trim četriem cilvēkiem, ik dienas patērē ne mazāk par 2 stundām 30 minūtēm.
2.Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
Piemēri«Es tiešām nesastāvu nekādā partijā.»
3.parasti divd. formā: sastāvējis. Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
PiemēriVisapkārt dvakoja pēc pūstošām zālēm un sastāvējuša ūdens.
4.reti Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
Piemēri«Bija jau gan meklēšana, spīdzināšana. Divi nedēļas sastāvēja šur tur ap Mežmalniekiem vakts [sardze].»
4.1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
PiemēriSiera ritenis apcirknī nereti līdz pašai sveču dienai sastāvēja.
Avoti: 7-1. sējums