Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sasvīst
sasvīst -svīstu, -svīsti, -svīst, pag. -svīdu; intrans.
1.Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi.
PiemēriSasvīdušas rokas.
  • Sasvīdušas rokas.
  • Krists atgriezās no rakšanas noguris un sasvīdis.
  • «Gustav?» viņš man priecīgi uzsauca, sniegdams.. sasvīdušu plaukstu.
2.parasti 3. pers. Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
PiemēriMeitene pietrūkstas gultā sēdus, atglauž no karstās pieres sasvīdušās, salipušās matšķipsnas..
  • Meitene pietrūkstas gultā sēdus, atglauž no karstās pieres sasvīdušās, salipušās matšķipsnas..
  • Sasvīdušais krekls, pielipis pie pleciem, saldēja tos.
Avoti: 7-1. sējums