satīra
satīra -as, s.
1.parasti vsk. Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
PiemēriKad neder sajūsma Kā ierocis, Lai nāk tad satīra Un kritiķis.
- Kad neder sajūsma Kā ierocis, Lai nāk tad satīra Un kritiķis.
- Tagad polemiski pamfleti lidoja no vienas puses uz otru. Šādās lietās Merķelim bija nags: viņa satīra arvien trāpīga un asa, bet nekad zemiska un ķengājoša.
- Tikpat kā aizmirsta republikas plakātmākslā ir satīra - tas skaudrais, nesaudzīgais vārds, zīmējums un krāsa, ko ar tik lieliem panākumiem izmantoja V. Majakovskis.
2.Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
PiemēriA. Upīša «Peldētāja Zuzanna» ir nežēlīga satīra par buržuāziskajām veikalnieku aprindām.
- A. Upīša «Peldētāja Zuzanna» ir nežēlīga satīra par buržuāziskajām veikalnieku aprindām.
- Satīrām raksturīga konkrētība, aktualitāte..
Avoti: 7-1. sējums