Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satīra
satīra -as, s.
1.parasti vsk. Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
PiemēriKad neder sajūsma Kā ierocis, Lai nāk tad satīra Un kritiķis.
2.Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
PiemēriA. Upīša «Peldētāja Zuzanna» ir nežēlīga satīra par buržuāziskajām veikalnieku aprindām.
Avoti: 7-1. sējums