satrūkt
satrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.
Trūkstot sadalīties.
PiemēriDiegi satrūkuši.
- Diegi satrūkuši.
- Satrūkst stīgas.
- ..bez mūzikas viņš nemaz nevarēja dzīvot. Nopirka.. vecu, ilgi nespēlētu Dombrovska vijoli bez stīgām, lociņam sari arī bija satrūkuši.
- Zvinkstēdamas satrūka telefona stieples..
- Krišs skrēja. Kaut kur aizķērās pastalas aukla un satrūka, pats pakrita.
- pārn. Daudzi pavedieni, kas mūs saistīja, satrūkuši vai kļuvuši krietni vaļīgāki.
Avoti: 7-1. sējums