Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satrauktība
satrauktība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → satraukts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Vecotēv...» Emīls ierunājās ar sirsnību un satrauktību. «Tad jau labāk laid mani.»
Avoti: 7-1. sējums