satrunēt
satrunēt parasti 3. pers., -trun, pag. -trunēja; intrans.
Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriSatrunējis koks.
- Satrunējis koks.
- Ignats.. apsēdās uz satrunējuša celma, no kura atlūza zaļgans praula gabals.
- ..gulta izsviesta skaidienā, pagalam satrunējusi un ķirmju saurbta. Tā tikai malkā saskaldāma.
- pārn. Mārtiņš: Mēs esam revolucionāri, kas sagrauj satrunējušo un sapuvušo, lai celtu jaunu, labāku.
Avoti: 7-1. sējums