satrupēt
satrupēt parasti 3. pers., -trup, pag. -trupēja; intrans.
Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriSatrupējis celms.
- Satrupējis celms.
- «Pati saliņa - īsti džungļi. Tur tādi veci, satrupējuši koki, sakrituši viņi krustām šķērsām..»
- ..māja bija veca, kaktos dēļi satrupējuši un ziemu pārklājās ar baltu pelējuma kārtu.
- pārn. ..pret cara satrupējušo varu cīņā traucās pilsētas proletariāts, sev līdzi raudams arī zemnieku masas.
Avoti: 7-1. sējums