Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satūcīt
satūcīt -tūču, -tūci, -tūca, pag. -tūcīju; trans.; sar.
1.Saspaidīt.
PiemēriVārot kartupeļu biezputru, ar koka vāli to satūca.
2.Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
PiemēriSatūcīt drēbes maisā.
Avoti: 7-1. sējums