Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saucējs
saucējs -a, v.
saucēja -as, s.
1.Darītājs → saukt.
2.folkl. Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
3.v.; mat. Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
PiemēriĪstām daļām skaitītājs ir mazāks nekā saucējs. Neīstām daļām skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks nekā saucējs.
Avoti: 7-1. sējums