Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saulstāvji
saulstāvji -u, v.; tikai dsk.; astr.
Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
PiemēriVasarā Saule kāpj pusdienā ļoti augstu; visaugstāko stāvokli tā ieņem 22. jūnijā. Šo dienu sauc par vasaras saulstāvju dienu.
Avoti: 7-1. sējums