Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sausenis
sausenis -ņa, v.
1.mežs. Nokaltis mežaudzes koks.
PiemēriSauseņu pielūžņojums.
2.parasti vsk.; apv. Dienvidaustrumu vējš.
PiemēriVisi bija pamanījuši, ka pūš sausenis - dienvidaustrenis. Tas ir labs vējš - tad zivtiņas nāk.
Avoti: 7-1. sējums