sautēt
sautēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
PiemēriKrāsns priekšā stāv čuguna pods ar sautētiem kāpostiem un gaļu.
1.1.Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriSalmus gan sautē, gan melasi pa virsu slaka, gan sāli uzbirdina.
2.Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
PiemēriPirts - neliela saimniecības ēka,.. kur ārstēja dažādas kaites, sautēja, braucīja sastieptos locekļus..
Avoti: 7-1. sējums