sautēt
sautēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
PiemēriKrāsns priekšā stāv čuguna pods ar sautētiem kāpostiem un gaļu.
- Krāsns priekšā stāv čuguna pods ar sautētiem kāpostiem un gaļu.
- Sastapa Valts viņu kūtī sivēnus barojam.. vai piebūvē kartupeļus sautējot..
- «..kad jūs esat nolēmuši sautēt kazas cepeti?»
1.1.Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriSalmus gan sautē, gan melasi pa virsu slaka, gan sāli uzbirdina.
- Salmus gan sautē, gan melasi pa virsu slaka, gan sāli uzbirdina.
- Vecītis.. bija uzkurinājis krasta smiltainē nelielu ugunskuru un sautēja uz tā lazdu kārtiņas.
- Lielais čuguna pods aizvien stāvēja rijas krāsns oglēs, jo tajā.. Miķelis sautēja un lieca riteņus..
- Spožākus un tumšākus toņus iegūst, mitru dziju pēc krāsošanas ieliekot noslēgtā traukā un kaistā krāsnī sautējot, kamēr krāsns atdziest.
2.Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
PiemēriPirts - neliela saimniecības ēka,.. kur ārstēja dažādas kaites, sautēja, braucīja sastieptos locekļus..
- Pirts - neliela saimniecības ēka,.. kur ārstēja dažādas kaites, sautēja, braucīja sastieptos locekļus..
- Vecāmāte bieži kunkstēja, sautēja kājas un braucīja krūtis..
Avoti: 7-1. sējums