savagot
savagot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
PiemēriStrādājot iepriekš savagotā laukā, nav vajadzīgs marķieris, traktoram jāpārvar mazāka vilkmes pretestība..
2.Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
PiemēriĶirmji jau ir kustoņa, kas visu savago, samaitā.
3.parasti 3. pers. Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot3.
Piemēri..kompozīcija tiek būvēta ar lielu piesātinājumu, katrā tēlā ir savs iekšējs spriegums un raksturs, līnija droši savago gan vecmāmuļas seju, gan sacirto jaunietes matu murskuli..
Avoti: 7-1. sējums