Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savdabīgs
savdabīgs -ais; s. -a, -ā
savdabīgi apst.
1.Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
PiemēriSavdabīgs mākslinieks.
1.1.Par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriSavdabīga suņu šķirne.
1.2.Par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām.
PiemēriDaba šo [Tālo Austrumu] novadu apveltījusi ar savdabīgu un bagātu augu un dzīvnieku pasauli..
1.3.Par mākslas darbiem, to sastāvdaļām.
PiemēriSavdabīgs romāns.
Avoti: 7-1. sējums