savdabīgs
savdabīgs -ais; s. -a, -ā
savdabīgi apst.
1.Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
PiemēriSavdabīgs mākslinieks.
- Savdabīgs mākslinieks.
- Savdabīga personība.
- ..labu brīdi mēs braucām klusēdami, un es domāju par stāstu, ko tiku dzirdējis no kāda savdabīga vīra..
- Birznieks-Upītis ienāk latviešu literatūrā kā savdabīgs latviešu lauku dzīves tēlotājs.
1.1.Par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriSavdabīga suņu šķirne.
- Savdabīga suņu šķirne.
- Savdabīga roze.
1.2.Par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām.
PiemēriDaba šo [Tālo Austrumu] novadu apveltījusi ar savdabīgu un bagātu augu un dzīvnieku pasauli..
- Daba šo [Tālo Austrumu] novadu apveltījusi ar savdabīgu un bagātu augu un dzīvnieku pasauli..
- Mākslinieki ir atraduši visplašākās iespējas izteikties individuāli, savdabīgi.
1.3.Par mākslas darbiem, to sastāvdaļām.
PiemēriSavdabīgs romāns.
- Savdabīgs romāns.
- Savdabīga glezna.
- Ļoti savdabīga grupa mūsu mūzikas folklorā ir dzimtbūšanas un bārabērnu dziesmas..
Avoti: 7-1. sējums