savelēt
savelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
PiemēriSavelēt palagus.
2.sar. Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī sapērt.
PiemēriPat vienīgais ormanis savelēja zirģeli ar pātagas kātu, lēkšiem aizbrauca pāri Suvorova ielai.
2.1.intrans. Vairākkārt sist, dauzīt, parasti spēcīgi (pa ko).
PiemēriPārbrauktuve ciet. Liena nostāvēja tur kādu pusstundu, skatīdamās sarga aizsegtā logā, kur spīdēja uguns, tad izkāpa un ar pātagkātu savelēja pa aizšķērša koku.
Avoti: 7-1. sējums