savelt
savelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu; trans.
1.Veļot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSavelt baļķus kaudzē.
- Savelt baļķus kaudzē.
- Savelt mucas pagrabā.
1.1.Veļot (ko), izveidot (no tā).
PiemēriUn visādā ziņā Zāģerieši ir paši parastākie Latvijas lauku kapi. No akmeņiem savelta sēta visapkārt..
- Un visādā ziņā Zāģerieši ir paši parastākie Latvijas lauku kapi. No akmeņiem savelta sēta visapkārt..
- Meitenes savēla milzīgu sniegavīru.
2.Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
PiemēriSavelt uzrūgušo mīklu bumbiņās.
- Savelt uzrūgušo mīklu bumbiņās.
- Savelt sniega piku.
- Šo pikā savelto [baltmaizes un margarīna] masu zīlītes labprāt knābā un nes mazuļiem.
3.Saritināt, sarotīt.
PiemēriSavelto dzelteno karodziņu turēdams rokā, viņš cieši piestājas man blakus..
- Savelto dzelteno karodziņu turēdams rokā, viņš cieši piestājas man blakus..
- Lapu, ko šķirstīt, uz viņa galda nekad netrūka, lielākas un mazākas.. ar saveltiem stūriem..
- ..iesarkanā bārdele uz augšu savelta..
4.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
Piemēri«Pavasara laikā tās kodaļas [mati] aug kā mežs. Nelabais vien zin, kur viņi [bērni] tā var savelt, taisni ar zirgu skrāpi jāstājas klāt.»
- «Pavasara laikā tās kodaļas [mati] aug kā mežs. Nelabais vien zin, kur viņi [bērni] tā var savelt, taisni ar zirgu skrāpi jāstājas klāt.»
4.1.Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
PiemēriVējš savēlis salmus mudžeklī.
- Vējš savēlis salmus mudžeklī.
4.2.pārn. Saviļņot (ūdenstilpi).
PiemēriAtskrien vējš. Tas saveļ upi lieliem, melniem viļņiem..
- Atskrien vējš. Tas saveļ upi lieliem, melniem viļņiem..
5.Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
PiemēriSavelt tūbu.
- Savelt tūbu.
Avoti: 7-1. sējums