saverkšķīt
saverkšķīt -verkšķīju, -verkšķī, -verkšķī, pag. -verkšķīju
saverkšīt -verkšīju, -verkšī, -verkšī, pag. -verkšīju; trans.; sar.; retāk
1.Saviebt (seju, tās daļas). Samiegt, arī samirkšķināt (acis).
PiemēriMarija saverkšī seju, un viņas asaru dziedzeri sāk darboties, it kā slēdzis būtu nospiests.
- Marija saverkšī seju, un viņas asaru dziedzeri sāk darboties, it kā slēdzis būtu nospiests.
- Tēvs saverkšķīja acis un aizspieda vienu vēl ar rādāmo pirkstu, bet viņš tomēr nevarēja atturēt pāris asaru..
1.1.Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
Piemēri«Labdien, labdien, Laimdot,» Lonija saverkšīja smaidu.
- «Labdien, labdien, Laimdot,» Lonija saverkšīja smaidu.
- Brālis saverkšķī bēdīgu grimasi, sašļūk krēslā un klusē.
2.Sačokurot, sačervelēt.
3.Samudžināt (piemēram, dziju).
Avoti: 7-1. sējums