Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saverkšķīt
saverkšķīt -verkšķīju, -verkšķī, -verkšķī, pag. -verkšķīju
saverkšīt -verkšīju, -verkšī, -verkšī, pag. -verkšīju; trans.; sar.; retāk
1.Saviebt (seju, tās daļas). Samiegt, arī samirkšķināt (acis).
PiemēriMarija saverkšī seju, un viņas asaru dziedzeri sāk darboties, it kā slēdzis būtu nospiests.
1.1.Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
Piemēri«Labdien, labdien, Laimdot,» Lonija saverkšīja smaidu.
2.Sačokurot, sačervelēt.
3.Samudžināt (piemēram, dziju).
Avoti: 7-1. sējums