Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savietis
savietis -ša, v.
saviete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
Piemēri«Te ir lācis, nevilksim ādu, un mums visiem pietiks, ko mieloties, un vēl atliks saviešiem mājās aiznest.»
2.Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
PiemēriSalenieki jau pēc Jaužu gaitas vien spēj pasacīt, kurš ir savietis, kurš - atbraucējs.
Avoti: 7-1. sējums