Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
savietis
savietis -ša, v.
saviete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
Piemēri«Te ir lācis, nevilksim ādu, un mums visiem pietiks, ko mieloties, un vēl atliks saviešiem mājās aiznest.»
  • «Te ir lācis, nevilksim ādu, un mums visiem pietiks, ko mieloties, un vēl atliks saviešiem mājās aiznest.»
  • Mājās pārnākusi, Maija teica saviešiem: «Man šodien kapsētā nāca prātā tēvs un nāca prātā Ansis.»
2.Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
PiemēriSalenieki jau pēc Jaužu gaitas vien spēj pasacīt, kurš ir savietis, kurš - atbraucējs.
  • Salenieki jau pēc Jaužu gaitas vien spēj pasacīt, kurš ir savietis, kurš - atbraucējs.
  • Te viņš sastapās ar savas - Madonas puses cilvēku Dāvi. Ko nozīmē sastapt savieti, laikam vispilnīgāk izjūt kara laikā karavīrs.
Avoti: 7-1. sējums