Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sazaroties
sazaroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
PiemēriJauni, sveši koki bija auguši, sakņojušies un sakuplojuši, kāds liels, vecs, sazarojies pīlādzis bija starp tiem..
  • Jauni, sveši koki bija auguši, sakņojušies un sakuplojuši, kāds liels, vecs, sazarojies pīlādzis bija starp tiem..
  • Bērzam plaši sazarojas saknes, aizņem daudz vietas..
  • Vārpas gan atgādināja kviešus, bet tās bija daudz lielākas, un par salmiem vairs nevarēja runāt - to vietā bija resni stublāji, kas sazarojās un katrā zara galā nesa pa vārpai..
2.Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
PiemēriNelielā meža klajumā ceļš sazarojās.
  • Nelielā meža klajumā ceļš sazarojās.
  • ..šis koks atradās vistuvāk ūdens āderei, kas, šķērsojusi dzelzceļu, sazarojās divās atsevišķās dzīslās..
  • Vainagartērijas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados, kuri apgādā ar skābekli visus sirds audus.
3.Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
PiemēriMatemātika sazarojusies jaunās nozarēs un kopā ar citām zinātnēm.. aizvien vairāk ļauj cilvēcei tuvoties vēl neizzinātajām dabas norisēm.
  • Matemātika sazarojusies jaunās nozarēs un kopā ar citām zinātnēm.. aizvien vairāk ļauj cilvēcei tuvoties vēl neizzinātajām dabas norisēm.
  • Bet dzīve zarojas un sazarojas kā rožu cers, kā mūžos dzīvais koks.
Avoti: 7-1. sējums