sazvanīt
sazvanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
Piemēri«Nevaru sazvanīt Elīnu. Nesaprotu, kāpēc viņas nav mājās,» viņš pūlējās runāt mierīgi.
2.Ar zvana skaņām saaicināt, sapulcināt.
PiemēriSazvanīt skolēnus klasē.
Avoti: 7-1. sējums