sazvanīt
sazvanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
Piemēri«Nevaru sazvanīt Elīnu. Nesaprotu, kāpēc viņas nav mājās,» viņš pūlējās runāt mierīgi.
- «Nevaru sazvanīt Elīnu. Nesaprotu, kāpēc viņas nav mājās,» viņš pūlējās runāt mierīgi.
- Todien nevedās ar tālruņa savienojumiem - arī Andim bija vajadzīgs Aizsils, arī Andis reizi no reizes bezsekmīgi pūlējās sazvanīt rajona mašīnu parku.
2.Ar zvana skaņām saaicināt, sapulcināt.
PiemēriSazvanīt skolēnus klasē.
- Sazvanīt skolēnus klasē.
Avoti: 7-1. sējums