Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sačūlot
sačūlot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
1.Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu). Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriVisa āda sačūlojusi.
  • Visa āda sačūlojusi.
  • Sačūlojusi brūce.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot. Ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriIevainotā kāja sačūloja līdz pat vasarai.
  • Ievainotā kāja sačūloja līdz pat vasarai.
Avoti: 7-1. sējums