saķepēt
saķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
Piemēri«Kā aplipuši ar eļļām!» Igors cilā nelaimīgā putna spārnus, kuru spalvas saķepējušas, it kā būtu piķī iemērktas.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
Piemēri..svētdien augsni saķepēja mazs snieģelis un biešu laukus vajadzēja pārkultivēt..
3.trans.; sar. Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
PiemēriSaķepēt krāsu uz audekla.
Avoti: 7-1. sējums