saķerties
saķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
Piemēri..viņi nosvieda vairogus un saķērās ar kreisajām rokām, it kā sasiedamies mezglā..
- ..viņi nosvieda vairogus un saķērās ar kreisajām rokām, it kā sasiedamies mezglā..
- ..sieviešu kvartets ar mammu kā pēdējo, rokās saķēries, brida aizvien dziļāk [upē]..
- Ceļš bija nelīdzens, brīžiem viņi uzgrūdās viens otram, brīžiem attālinājās, un Ingas roka pazuda. Beidzot abi saķērās plaukstās..
1.1.Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
PiemēriSaķērušies, cits citu turēdami, [studenti] klunkuroja visi rindā uz vienu, uz otru pusi.
- Saķērušies, cits citu turēdami, [studenti] klunkuroja visi rindā uz vienu, uz otru pusi.
- «Ja jau tev galva reibst - saķersimies kopā»... Marčs nevarēja ilgāk atturēties pretī. Apdomīgi viņš aplika labo roku Janča kaklam un Jancis atkal savu kreiso šķērsām pār Mārča muguru viņa plecam.
1.2.Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
PiemēriTuvējo kalnu nogāzes blīvi apaugušas tropiskajiem augiem, kas saķērušies un savijusies veido necaurejamu sienu.
- Tuvējo kalnu nogāzes blīvi apaugušas tropiskajiem augiem, kas saķērušies un savijusies veido necaurejamu sienu.
1.3.Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
Piemēri«Esot bijis tāds gadījums, ka saķeras divi pretim braucoši traļi ar nosietām stūrēm. Katrs tad velk uz savu pusi..»
- «Esot bijis tāds gadījums, ka saķeras divi pretim braucoši traļi ar nosietām stūrēm. Katrs tad velk uz savu pusi..»
2.Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriJa gadījās.. prāvāks [akmens], sanāca vesels bars zēnu, saķērās ap to, piepūta vaigus un pa dēļiem ripināja ratos.
- Ja gadījās.. prāvāks [akmens], sanāca vesels bars zēnu, saķērās ap to, piepūta vaigus un pa dēļiem ripināja ratos.
2.1.Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
PiemēriDadži saķērušies pie jakas.
- Dadži saķērušies pie jakas.
- Mīkla saķērusies pie pirkstiem.
- Ecēšās saķērušās ciesas. Jāattīra no šīm nezālēm.
- Pērnajā zālē saķērušās brūnas rudens lapas.
3.Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriMotors saķēries.
- Motors saķēries.
- ..Uldis Dzelme motoriem, vienaldzīgi svilpodams, paiet garām nevar, īpaši, ja tur kas saķēries vai nevietā grab.
- Anna stīvēja nost savu karnevāla kostīmu. Rāvējslēdzējs aizmugurē saķērās.
3.1.Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
PiemēriKaut kas saķēries darbā.
- Kaut kas saķēries darbā.
3.2.Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
PiemēriTalants... kāds tur talants, ja skolā nevarēja ne nieka dzejolīti līdz galam noskaitīt, trīs reizes nesaķerdamies un nesajaukdams?
- Talants... kāds tur talants, ja skolā nevarēja ne nieka dzejolīti līdz galam noskaitīt, trīs reizes nesaķerdamies un nesajaukdams?
4.sar. Sastrīdēties.
Piemēri..kāpēc mēs par niekiem saķeramies biežāk nekā par nopietnām lietām?
- ..kāpēc mēs par niekiem saķeramies biežāk nekā par nopietnām lietām?
- Pēteris saķērās ar ceha meistaru: viņš centās pierādīt, ka meistara racionalizācijas priekšlikums nav pieņemams..
Avoti: 7-1. sējums